Pāns (pavadonis)
- Šis raksts ir par Saturna pavadoni. Par citām jēdziena Pāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
- Šis raksts ir par Saturna pavadoni. Par Jupitera pavadoni, kas agrāk bija zināms ar šādu nosaukumu skatīt rakstu Karme (pavadonis).
 Pāns. Cassini attēls. 2017. gada 7. marts. | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | M. R. Šovalters |
| Atklāšanas datums | 1990. gada 16. jūlijā |
| Orbitālie parametri[1] | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 133,584.0±0.1 km |
| Ekscentricitāte | 0.0000144±0.0000054 |
| Apriņķojuma periods | 0.575050718 d(13.801217 h) |
| Slīpums | 0.0001°±0.0004° |
| Riņķo ap | Saturna pavadonis |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 35 × 32 × 21 km[2] |
| Vidējais rādiuss | 14.2 ± 1.3 km[2] |
| Masa | 4.95 ± 0.75 ×1015 kg[2] |
| Vidējais blīvums | 0.41 ± 0.15 g/cm³[2] |
| Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | 0.001 m/s2 |
| 2. kosmiskais ātrums | ~0.006 km/s |
| Rotācijas periods | sinhronizēta |
| Ass slīpums | 0 |
| Albedo | 0.5 |
| Temperatūra | ~78 K |
Pāns (grieķu: Πάν) ir Saturnam vistuvākais pavadonis. Tas ir neliels valrieksta formas pavadonis apmēram 35 kilometrus platumā un 23 km garumā, kas riņķo Enkes spraugā Saturna A gredzenā. Tas darbojas kā planetārā gredzena gans un ir atbildīgs par Enkes spraugas tīrību no gredzena daļiņām.
Paredzējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pavadoņa esamību Enkes spraugā pirmo reizi prognozēja Džefrijs N. Cuzzi un Džefrijs D. Scargle 1985. gadā, pamatojoties uz spraugas viļņveida malām, kas norādīja uz gravitācijas traucējumiem.[3] 1986. gadā Šovalters et al. , modelējot šos traucējumus, izsecināja tā orbītu un masu. Viņi nonāca pie ļoti precīzas prognozes par to, ka pavadoņa lielā pusass ir 133603 ± 10 km un tā masa ir 5-10 ×10−12 no Saturna masas, un secināja, ka Enkes spraugā riņķo tikai viens pavadonis.[4] Faktiskā lielā pusass atšķiras par 19 km un faktiskā masa ir 8,6 ×10−12 no Saturna masas.
Pavadonis vēlāk tika ieraudzīts 1 ° leņķī no paredzētās pozīcijas. Meklēšana tika veikta ņemot vērā visus Voyager 2 attēlus un izmantojot datoru aprēķinus, lai prognozētu, vai pavadonis būs redzams pietiekami izdevīgā stāvoklī katrā no tiem. Katrs vērā ņemamais Voyager 2 attēls ar izšķirtspēju, kas pārsniedz ~ 50 km / pikseli, parāda Pānu skaidri. Kopumā tas parādās vienpadsmit Voyager 2 attēlos.[5][5][6]
Orbīta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pāna orbītas ekscentricitāte liek tā attālumam no Saturna atšķirties par ~ 4 km. Slīpums, kas varētu izraisīt tā pārvietošanos uz augšu un uz leju, ar šī brīža datiem nav atšķirams no nulles. Enkes sprauga, kurā riņķo Pāns, ir apmēram 325 km plata.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cassini zinātnieki ir aprakstījuši Pānu kā "valrieksta formas"[7] ekvatoriālās kores dēļ, līdzīgi, kā Atlasam, kas ir redzams attēlos. Grēda ir saistīta ar gredzena materiālu, kuru Pāns ir savācis no Enkes spraugas.
Pāna gredzentiņš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Enkes spraugā ir gredzentiņš, kas sakrīt ar Pāna orbītu, norādot, ka Pāns notur daļiņas pakavveida orbītā.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pavadonis tika nosaukts 1991. gada 16. septembrī[8] pēc mitoloģiskā Pāna, kas bija (cita starpā) ganu dievs. Tā ir atsauce uz Pāna lomu kā pavadoni — ganu. Tas arī apzīmēts kā Saturn XVIII[9] To atklāja Marks R. Šovalters 1990. gadā no vecu Voyager 2 zondes fotogrāfiju analīzes un saņēma pagaidu apzīmējumu S/1981 S 13, jo atklājuma attēli datēti ar 1981.[10]
Pastāv arī asteroīds, kuru sauc par 4450 Pānu.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Enkes spraugas pietuvināts attēls. Centrālais gredzentiņš sakrīt ar Pāna orbītu. -
Attēls parāda Pānu riņķojam Enkes spraugā. -
Pāns starp Saturna gredzeniem. Sānskats parāda Pānu, it kā tas būtu daļa no gredzena, kaut arī patiesībā tas riņķo tukšajā Enkes spraugā. -
Pāns attēla centrā, aizņēmis Enkes spraugu Saturna gredzenos. Tā valriekstam līdzīgā forma ir redzama no liela attāluma. -
Pāns tuvplānā. Skats no sāna. Skaidri redzams ekvatoriālais valnis.
_edge-on.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jacobson, R. A.; et al. (2008). "Revised orbits of Saturn's small inner satellites". Astronomical Journal 135: 261–263.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Porco, C. C.; et al. (2007). "Saturn's Small Inner Satellites: Clues to Their Origins". Science 318: 1602–1607.
- ↑ Cuzzi, JN un Scargle, JD, Wavy Edges Suggest Moonlet in Encke's Gap, AStrophysical Journal, Vol. 292 (May 1, 1985), pp. 276-290
- ↑ Showalter, M. R.; et al. (1986). "Satellite "wakes" and the orbit of the Encke Gap moonlet". Icarus 66: 297. doi:10.1016/0019-1035(86)90160-0.
- ↑ 5,0 5,1 Showalter, M. R. (1990). "Visual Detection of 1981 S 13, the Encke Gap Moonlet". Bulletin of the American Astronomical Society 22: 1031.
- ↑ Showalter, M. R. (1991). "Visual detection of 1981 S 13, Saturn's eighteenth satellite, and its role in the Encke gap". Nature 351: 709. doi:10.1038/351709a0.
- ↑ "PIA08320: Cruising ar Pan", Planetary Photojournal.
- ↑ IAUC 5347: Satellites of Saturn and Neptune[novecojusi saite] 1991. gada 16. septembris (pavadoņa nosaukuma došana)
- ↑ «Planet and Satellite Names and Discoverers». Gazetteer of Planetary Nomenclature. USGS Astrogeology. 2006. gada 21. jūlijs. Skatīts: 2006-08-07.
- ↑ IAUC 5052: Saturn[novecojusi saite] 1990. gada 16. jūlijs (atklāšana)